HAK komemora loron Segunda Guerra Mundial

HAK komemora loron Segunda Guerra Mundial
Invazasaun husi Militar Japaun iha Timor-Leste

HAK fo formasaun ba Guarda Prizaun

HAK fo formasaun ba Guarda Prizaun
Optimizaliza Kbi'it Lidersansa , Psikososial ho Komunikasaun Efeitivu Haree husi Oklu Direitus Umanus

HAK asina Memorandu

HAK asina Memorandu
Muzeu Rezisténsia

Estudante Sira mai Peskija

Estudante Sira mai Peskija
Istoria Segunda Guerra Mundial

Klibur ba Lei Direitu no Justisa

Monday, March 9, 2026

 HAK realiza formasaun ba Grupu Alvu Estratéjiku (GAS)  Esforsu Advokásia ba Direitua Agsrikultura Sustentavel Hodi Atinzi Soberania Ai-han

HAK realiza formasaun ba Grupu Alvu Estratéjiku (GAS) Esforsu Advokásia ba Direitua Agsrikultura Sustentavel Hodi Atinzi Soberania Ai-han

HAK

HAK realiza formasaun ba Grupu Alvu Estratéjiku (GAS) 

HAK realiza formasaun ba Grupu Alvu Estratéjiku (GAS) durante loron rua (27-28 Janeiru 2026), iha Munisípiu Viqueque, kona-ba “Dezenvolve Membru Grupu Alvu Estratéjiku, Hodi Hatutan Esforsu Advokásia ba Direitu Agrikultura Sustentavel Hodi Atinzi Soberania Ai-han. Membru (GAS) sira ne’e kompostu husi Xefi Suku, Toos-Nain, Ofisiál Polísia Suku-OPS, Organizasaun Non-Governamental-ONG iha nivél Munisípiu, Grupu Ema ho Defisiensia, Grupu feto sira, Lider Relijióju, Lider Juventude sira no lider Partidu Politíku sira.  

Objetivu husi formasaun ne’e atu hasa’e koñesementu Membru GAS sira nian kona-ba direitus umanus liga ho sistema agrikultura sustentavel no soberania ai-han nune’e mós haforsa no hametin kapasidade membru GAS sira hodi hala’o kna’ar monitorizasaun no advokásia ba situasaun violasaun direitus umanus partikularmente ba progresu no dezafiu dezenvolvimentu setór agrkultura, atu Autoridade Munisípiu tau konsiderasaun iha prioridade programa Munisipál nian.  

Iha  abertura Vise Diretór HAK, Sr. Antonino de Limas hato’o katak, formasaun ida ne’e, la’ós atu mai hanorin ita bo’ot sira, maibé fahe koñesementu relasiona ho kontesktu global no nasionál iha dezenvolvimentu setór agikultura. Durante HAK nia deskobrimentu liu husi monitorizasun setór agikultura iha Munisípiu Viqueque identifika dezafiu iha setór agrikultura: ditribuisaun fini tarde, traktorés limitadu, irigasaun balun iha kondisaun tradisionál, esktensionista limitadu labele halo kobertura ba suku 32 iha Munisípiu Viqueque no komunidade seidauk adapta inovasaun foun ba  servisu agrikultura.

Vise Diretór hatutan liu tan katak husi problema ka dezafiu sira ne’e ita hotu aproveita loron rua ohin no aban partilla hanoin hamutuk  oins’aatu dezenvolve setór agrikultura iha ita nia rai no espesifikamente iha Munisípiu viqueque nune’e ita bele kontribui ba hasa’e produsaun iha rai laran.

Iha abertura Sekretariu Asuntu Sosiál no Organizasaun komunitariu Autoridade Munisípiu Viqueque, Sr. Acacio de Sousa hato’o katak rezultadu monitorizasaun husi Parseriu HAK nian ne’e los duni, tanba iha Munisípiu Viqueque komunidade agrikultór sei hasoru difikuldade barak ne’ebé liga ho fini, kondisaun irigasaun presiza rehabilitasaun no modernizasaun, ida ne’e governu kontinua esforsu no buat balun ne’ebé hahu ona mak hanesan irigasaun  iha Watukarbau komesa tau ona fatuk dahuluk, espera konstrusaun hotu  bele fornese ona be’e ba natar sira  komunidade.

Sekretariu haktuir tak katak problema sira ne’ebé komunidade hasoru mak governu hahú introdus ona makina modernu hanesan kuda hare, fokit hare, ko’a hare no sama hare iha Munisipiu seluk implementa ona no ita espera bele implementa mós iha Munisípiu Viqueque nune’e minimiza forsa traballu. Diresaun servisu agrikultura mós tau ona planu orsamentu atu rekruta estensionista sira, tanba ita haree ekstensionista sira iha Munisípiu Viqueque menus no maioria idade ona nune’e labele halo kobertura ba iha suku sira iha Munisípiu Viqueque.

Diretór diresaun servisu agikultura Sr. Olivio Soares Freita hato’o  kata, Produsaun sira iha rezultadu diak mak fila ba Nai Xefe Suku sira ho ninia ema sira ne’ebé servisu iha toos no natar ninia esforsu kuandu la esforsu ita hein de’it husi Vietnam, Tailandia  no Xina, maibé, ita hakarak Viqueque ne’e to’o iha soberania alimentar mak presiza servisu hamutuk.

Formasun ne’e partisipa husi husi Diretór Servisu Agrikultura Munisípiu Viqueque, Sekretáriu Asuntu Sosial, grupo agrikultor, Lideransa komunitáriu, Ekstesionista, Diresaun Nasional Prevensaun Konflitu Komunitáriu, joventude no ONG Munisípiu. Total partispante nain 43 Mane 35 no Feto 8 mak partisipa durante loron rua nia laran.


Wednesday, February 25, 2026

Petisaun Husu Rekoñesimentu no Dignifikasaun ba Vítima Jugun Ianfu Durante Tempu Okupasaun Militár Japaun iha Timor-Leste

Petisaun Husu Rekoñesimentu no Dignifikasaun ba Vítima Jugun Ianfu Durante Tempu Okupasaun Militár Japaun iha Timor-Leste

HAK


Petisaun Husu Rekoñesimentu no Dignifikasaun ba Vítima Jugun Ianfu

Tinan 80 Funu Mundiál Daruak Remata

Petisaun Husu Rekoñesimentu no Dignifikasaun ba Vítima Jugun Ianfu Durante Tempu Okupasaun Militár Japaun iha Timor-Leste

Sua Exelénsia Primeiru-Ministru RDTL Señor Kay Rala Xanana Gusmão

Exelénsia,

Ba dahuluk hakarak apresia no louva tebes relasaun diplomasia polítika konfiansa mutua entre Estadu Timor-Leste no estadu Japaun ne’ebé hahú iha 2002 to’o agora. Kooperasaun bilateral ne’ebé signifikante boot ba rai rua no konsistente durante tinan 23 nia laran hodi rezulta ka destaka apoiu esensiál ho gradualmente husi Japaun mai Timor-Leste.

Maski nune’e, ami nota iha asuntu balun, Inan Feton sira hafahun ho fuan fitar ne’ebé uluk sofre husi aktus militár Japaun iha tempu funu mundial daruak (1942-1945) to’o agora sei kontinua halerik ho sira nia sentimentu no kous mesak todan pasadu iha nia moris durante tinan naruk nia laran. Kuaje situasaun ne’ebé hanesan mós parte família sira hasoru iha Sira-nia hela fatin.

Tuir Asosiasaun HAK nia dadus deskobrementu, iha feto nain 20 ne’ebé mak konsege ho aten brani haktuir sai Sira-nia istória nakukun ba hahalok imoral no brutalismu husi tropas japones, iha Funu Mundial Daruak (1942-1945) no vítima sira agora iha kondisaun mizeravel husi aspetu fíziku no psikolojiku tanba hetan sofrementu oi-oin ne’ebé ekstremamente nakonu ho depresaun estraórdinariu nia laran. Vitima nain 20 ne’e hela ida mak sei moris. Vitima Ines Magalhães husi Postu Administrativu Atsabe, Munisípiu Ermera.

Dala barak ami husu ona governu Japaun atu husu diskulpa no fó reparasaun ba vítima sira, maibé to’o agora seidauk foti medidas ruma. Governu Japaun nafatin la akomoda kazu Timor-Leste husi eskema reparasaun ne’ebé nia hala’o ona ba nasaun sira seluk depois funu mundiál daruak ramata. Ba Timor-oan kanek ida ne’e nunka kura bainhira Governu Japaun seidauk fó rekoñesimentu katak ianfu ka atan seksuál ne’e militár japaun sira mak halo.

Iha Japaun, Koligasaun Japones sira ba Timor-Leste hala’o dialogu ho Governu Japaun konaba asuntu ida ne’e. Governu Japaun hateten katak relasaun bilateral entre Timor-Leste no Japaun “hateke ba oin (future-oriented)“, no hateten katak sira la bele halo buat ida tanba Governu Timor-Leste maka la foti asuntu ida ne’e hanesan ajenda diplomatika bilateral.

Iha sirkunstansia hanesan ne’e, desde tinan 2005 Asosiasaun HAK hamutuk ho Koligasaun Japaun hala’o peskiza konaba eskravidaun seksuál militár Japaun, hala’o audiénsia públika ho sobrevivente no sasin sira iha 2006 ho prezensa husi Amu Bispu Alberto Ricardo da Silva no Amu Bispu Goro Matsuura, publika relatóriu finál husi peskiza nian, Luta ba Lia Loos no Justisa, hala’o seminariu ba manorin sira iha munisípiu tomak ho relatóriu ne’e, no komemora loron invazaun Japaun dia 20 fevereiru tinan-tinan. Ami mós hala’o atividade oin-oin hodi apoia sobrevivente sira nia moris, por izemplu, halo vizita regulár no hadia sira nia uma. Kuandu vítima mate, ami fo apoiu ba nia funerál.

Exelénsia,

Agora tinan 80 liu ona hosi Funu Mundiál Daruak remata, pontus rekomendasoes prinsipál ne’ebé ami hakarak koloka ba Sua Exelénsia Primeiru-Ministru, hanesan tuir mai:

  1. Ba Sua Exelénsia Primeiru-Ministru RDTL nu’udar Xefi Governu atu orienta Ministériu Negosiu Estranjeiru no Kooperasaun atu halo diplomasia ho Japaun hodi nune’e governu Japaun bele koalia konaba kazu Ianfu nian iha Timor-Leste. Governu Japaun bele husu “diskulpa formál” ba vítima atan seksuál iha Timor-Leste, no mós fó kompensasaun no reparasaun ba vítima antes vitima ne’ebé sei moris husik hela mundu ida ne’e.
  2. Ba Sua Exelénsia Primeiru-Ministru nu’udar Xefi Governu orienta Ministériu Negosiu Estranjeiru no Kooperasaun, halo diplomasia ho Japaun atu halo edukasaun ba publiku liu-liu ba jerasaun foun sira hatene istoria eskravidaun seksual, ne’e nu’udar meius aprendijajen ida atu kazu hanesan ne’e labele repete iha futuru mai.
  3. Ba Sua Exelénsia Primeiru-Ministru nu’udar Xefi Governu hasoru ho sobrevivente sira husi eskravidaun seksuál ne’ebé sei moris, rekoñese sira nia sofrimentu, no hakohak sobrevivente sira hanesan simbulu umanitáriu.
  4. Ba Sua Exelénsia Primeiru-Ministru nu’udar Xefi Governu atu orienta Ministériu Edukasaun-Timor-Leste atu konsidera istória funu Mundiál daruak nian bele integra iha Kuríkulum Nasionál.
Dokumentu PEETISAUN-PDF

 

Konferénsia Pers Iha ambitu  Komemorasaun Loron Invazaun Militar Japones Mai Timor-Leste ba dala-84

Konferénsia Pers Iha ambitu Komemorasaun Loron Invazaun Militar Japones Mai Timor-Leste ba dala-84

HAK

 

Konferénsia Pers Iha ambitu ; Komemorasaun Loron Invazaun Militar Japones Mai Timor-Leste ba dala-84 (20 Fevreiru 1942- 20 Fevreiru 2026)

Rekoñesementu Vitima II Guerra Mundial (Eskravidaun Seksual- Jugun Ianfu)

Introdusaun

“Asosiasaun HAK no Koligasaun Japaun”, haklaken lia – loos no justisa kona-ba violasaun direitus umanus inkluzivamente violasaun hasoru feto Timor – Leste ho naran Jugun-Ianfu durante okupasaun Japonés iha rai doben Timor – Leste.

Involvimentu Japaun ba funu mundiál ba dala – II hahú iha loron 7 Dezembru 1941, wainhira atakes ba baze militár Pearl Harbor Estadus Unidus nian, iha tempu ne’ebá predisaun katak aliadus Estadus Unidus nian hatudu katak Japaun sei invade Timor – Leste hanesan baze stratéjiku hodi ataka Australia. Bazeia ba predisaun ne’e forsa aliadús Estadús Unidus inkluzivamente forsa integrada Australia no Olanda to’o iha Timor – Leste, iha 17 Dezembru 1941. Iha tempu ne’ebá Timor – Leste iha Portugal nia Ukun ho governadór Manuel Abreu Fereira de Carvalho nia governasaun ne’ebé rejeita prezensa husi forsa aliadu nian. Maibe Japaun Utiliza kestaun neutralidade hodi dun katak Timor – Leste fó apoiu ba forsas aliadus hodi husik sira hari’i baze iha Timor – Leste, ho razaun ne’e Japaun invade kedas Timor – Leste iha loron 20 Fevreiru 1942.

Povo Timor – Leste obrigatóriu halo servisu forsadu halo estrada, fornese hahan ba tropas Japonés hamutuk kuaze rihun 12 personíl ne’ebé mak espalla iha teritóriu Timor – Leste laran tomak. Kapitál Dili ne’ebé sai nu’udar fatin ba dala uluk forsas Japaun hahú funu iha Timór, sai sasin ba dala uluk sofrimentu ba Timór-oan sira, liu – liu ita nia inan feton Timorense sira tenki sai vítima husi funu ne’ebé sira rasik lahatene. Forsa Japonés lori labarik feto ho idade minoria hodi ba konsentra hotu iha fatin IANJO atu servi sira nia (“Nafsu birahi”) ou nesesidade sexuál maske ho idade ne’ebé 12 anos ba leten.

Tuir Peskiza HAK ho Koligasaun Japaun ne’ebé hala’o iha tinan 2005,  intervista ona ba sasin ho sobrevivente iha Munisípiu 12, hamutuk ema 62, kompostu husi vítima 20 no sasin ema nain 47. Husi rezultadu Peskiza ne’e produs Livru ho titulu “ LUTA BA LIA LOS NO JUSTISA”. Iha  Vítima hamutuk nain 20. Hela vitima Ines Mangalhaes husi Atsabe, Munisipiu Ermera mak sei moris.  Vitima sira ne’e mak iha korazen no aten brani hodi haktuir sai sira nia istória moruk no nakukun. Vitima barak mate no la iha rekonesementu husi Governu Japaun no Timor-Leste.

 Dala barak ami husu ona governu Japaun atu husu diskulpa no fó reparasaun ba vítima sira, maibé to’o agora seidauk foti medidas ruma. Governu Japaun nafatin la akomoda kazu Timor-Leste hosi eskema reparasaun ne’ebé nia hala’o ona ba nasaun sira seluk depois funu mundiál daruak ramata. Iha Japaun, Koligasaun Japones sira ba Timor-Leste hala’o dialogu ho Governu Japaun konaba asuntu ida ne’e. Governu Japaun hateten katak relasaun bilateral entre Timor-Leste no Japaun “hateke ba oin (future-oriented) “, no hateten katak sira la bele halo buat ida tanba Governu Timor-Leste maka la foti asuntu ida ne’e hanesan ajenda diplomatika bilaterál.

 Ejijensia

1.   Husu ba Ministériu Negosiu Estranjeiru no Kooperasaun intensifika servisu diplomasia ho Japaun hodi nune’e governu Japaun bele koalia konaba kazu Ianfu nian iha Timor -Leste. Governu Japaun bele husu “diskulpa formál” ba vítima atan seksuál iha Timor-Leste, no mós fó kompensasaun no reparasaun ba vítima antes vitima ne’ebé sei moris husik hela mundu ida ne’e.

2.    Husu ba Ministériu Edukasaun- Timor-Leste atu konsidera istória funu Mundiál daruak nian bele integra iha Kuríkulum Nasionál.

Dili, 19 Fevreiru 2026

Asosiasaun HAK 

 

𝐊𝐎𝐌𝐏𝐄𝐓𝐈𝐒𝐀𝐔𝐍 𝐃𝐈𝐒𝐊𝐔𝐑𝐒𝐔 𝐏Ú𝐁𝐋𝐈𝐊𝐔

𝐊𝐎𝐌𝐏𝐄𝐓𝐈𝐒𝐀𝐔𝐍 𝐃𝐈𝐒𝐊𝐔𝐑𝐒𝐔 𝐏Ú𝐁𝐋𝐈𝐊𝐔

HAK

 

Iha ambitu Komemorasaun Loron Invazaun Militár Japonés mai Timor-Leste ba 𝐝𝐚𝐥𝐚-𝟖𝟒 (𝟐𝟎 𝐅𝐞𝐯𝐫𝐞𝐢𝐫𝐮 𝟏𝟗𝟒𝟐-𝟒𝟓-𝟐𝟎 𝐅𝐞𝐯𝐫𝐞𝐢𝐫𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟔).

HAK organiza Kompetisaun Diskursu Públiku ho tema 𝐄𝐒𝐊𝐑𝐀𝐕𝐈𝐃𝐀𝐔𝐍 𝐒𝐄𝐊𝐒𝐔Á𝐋𝐇𝐨𝐝𝐢 𝐊𝐨𝐧𝐭𝐢𝐧𝐮𝐚 𝐋𝐮𝐭𝐚 𝐁𝐚 𝐋𝐢𝐚-𝐋𝐨𝐨𝐬 𝐧𝐨 𝐉𝐮𝐬𝐭𝐢𝐬𝐚, iha ambitu Komemorasaun Loron Invazaun Militár Japonés mai Timor-Leste ba 𝐝𝐚𝐥𝐚-𝟖𝟒 (𝟐𝟎 𝐅𝐞𝐯𝐫𝐞𝐢𝐫𝐮 𝟏𝟗𝟒𝟐-𝟒𝟓-𝟐𝟎 𝐅𝐞𝐯𝐫𝐞𝐢𝐫𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟔).

Segunda Guerra Mundiál ka Funu Mundiál daruak, lori sofrementu ba nasaun barak inklui mós ba povu Timor-Leste. Iha momentu ne’ebá povu Timór koñesidu nu’udar Timór Português. Militar Japonés invade Timór Português iha 20 Fevreiru 1942 to’o Agustu 1945, lori sofrimentu bo’ot ba Timór-oan no liu-liu ba feto foinsae sira. Faktus krime kontra umanidade durante tempu okupasaun Militár Japaun nian iha Timór, rezulta feto foinsa’e sira forsadamente sai vítima. Ho lian Japaun nian hanaran Jugun Ianfu ka atan seksuál (eskravidaun seksuál). Tuir rezultadu peskiza HAK ho koligasaun Japonés sira ba Timor-Leste, dezde tinan 2005-2010. Iha vítima hamutuk nain 20.  Vitima sira ne’e mak iha korazen no aten brani hodi haktuir sai sira nia istória moruk no nakukun. Alende ne’e, Timór- oan koaze rihun atus neen liu (600.000) mak hetan serbisu obrigatoriamente ka ho lian Japaun nian (romusa) hodi fornese hahan ba tropáz Japonés sira durante tinan tolu ho balu nia laran. Husi vitima nain 20 ne’e, iha vitima nain 19 maka mate ona hela nain 1 mak sei moris. 

Normalmente kada tinan HAK ho nia parseiru estratejiku komemora loron invazaun Militar Japonés mai Timor-Leste (20 Fevreiru 1942-45) ho programa ekpozisaun, semináriu ba estudante, marsa populár no atividade sira seluk. Atu fanun publiku liu-liu estudante sira bele hatene istória luta libertasaun nian, la’os deit movimentu kontra kolonialismu Português no okupasaun illegal rejimi militár Soeharto nian, maibé mós invazaun militár Japaun nian iha II Guerra Mundiál, ne’ebé lori mós sofrimentu ba povu Timor-Leste.

Komemorasaun ba tinan ida ne’e, HAK hamutuk ho parseiru Estratejiku organiza eventu “Kompetisaun Diskursu Publiku”, iha loron 20 Febreiru 2026, iha salaun TVE Raikotu, Dili.  Konkorente husi kompetisaun diskursu ne’e reprezentante estudante husi Eskola lima, Eskola Sekundaria Católica Parokial São Pedro reprezenta husi (Realino F. L. Ds. L. da Cruz) eskola sekundaria Colegio São Miguel Arcanjo reprezenta husi (Elsa de Jesus Ximenes), eskola Sekundaria Católica Sagrado Coração De Jesus reprezenta husi (Hirenio T. de Jesus), Ensinu Sekundáriu Jerál An-Nur reprezenta husi (Helfiana  de J. Soares) no ensinu sekundáriu Jeral 12 Novembru reprezenta husi (Agustu Bareto).

Objetivu,

1)     Haklaken liu tan istória pasadu ba jerasaun foun sira, atu sira bele hatene  istória luta Timór nian, hodi la akontese hahalok ne’ebé hanesan iha futuru mai;

2)     Enkoraza estudante Sekundariu sira atu habelar liu tan istória pasadu Timor-Leste nian liu-liu istória Segunda Guerra Mundiál.

3)     Valoriza no dignifika sofrementu vítima Jugun-Ianfu.

4)     Hamosu konsiensia atu partisipa iha Luta ba Lia Loos no Justisa hodi hakotu korenti impunidade iha Timor-Leste no Mundu;

5)     Hafanun Públiku nia hanoin, liu-liu ba instituisaun Estadu sira atu la haluha kazu krime grave sira iha tempu pasadu.

 

Klasifikasaun valor finál:

Nu

Naran

Eskola

Valor Final (Média)

Klasifikasaun

1

Elsa de Jesus Ximenes

ESK -Colegio Sao Miguel Arcanjo

83

Primeiru lugar

2

Agustu Bareto

ES J- 12 Novembru

76

Segundu lugar

3

Hirenio T. de Jesus

ESK- Sacrojes

75

Terseiru lugar

4

Realino F. L. Ds. L. da Cruz

ESK -Sao Pedro

66

Kuartu lugar

5

Helfiana  de J. Soares

ESJ An-nur

60

Kintu lugar

Partisipa husi reprezentante Profesor/a no reprezentante estudante sira husi eskola lima (Eskola Sekundaria Católica Parokial São Pedro, eskola sekundaria Colegio São Miguel Arcanjo, eskola Católica Sagrado Coração De Jesus, Ensinu Sekundáriu Jerál An-Nur no ensinu sekundáriu Jeral 12 Novembru). Parseiru Organizasaun Naun-Governamental-ONG, reprezentante husi AJAR, Fokupers, Acbit,  Asosiasaun Vitima 1974-1999 no Rede PN BESI TL. Inklui Estudante Estajiaru husi Dili Instute Tecnology-DIT no Universidade Dili-UNDIL ne’ebé hala’o sira nia Estajiu iha HAK.

Programa ne’e Organiza husi HAK no apoiu husi: Koligasaun Japoñes Mai Timor-Leste.

Live kompletu bele asesu iha:

 


Thursday, February 12, 2026

HAK-Rekrutamentu Kandidatu Foun PNTL Kontra Prinsipiu Boa Governasaun

HAK-Rekrutamentu Kandidatu Foun PNTL Kontra Prinsipiu Boa Governasaun

HAK

 

Foto Konferénsia Imprensa/Komite Popular-HAK

Konferénsia Imprensa “Rekrutamentu Kandidatu Foun PNTL Kontra Prinsipiu Boa Governasaun”

Asosiasaun HAK nu’udar organizasaun Naun-Governamental, ne’ebé servisu iha área direitus umánus, observa katak prosesu rekrutamentu Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) ne’ebé dadaun la’o hela mak momentu importante atu kontinua fortalese profisionalizmu, integridade no konfiansa públika ba forsa siguransa estadu nian. Haree ba nesesidade siguransa iha rai laran mak Konsellu Ministru diside hodi loke vaga ba kandidatu foun PNTL liuhusi Diploma Ministerial numeru 17/2025, 25 Juñu altera ona ho Diploma Ministerial numeru 37/2025, 10 de Outubro kona-ba rekrutamentu ba ajente Polísia Nasional Timor-Leste.
Rekrutamentu ne’e importante tebes tanba PNTL mak instituisaun siguransa públika ne’ebé iha papel estratéjiku atu proteje no garante siguransa ba sidadaun sira nian iha estadu direitu demokrátiku. Ami apresia no rekoñese esforsu husi Governu no Instituisaun relevante sira ba politika rekrutamentu ida ne’e, maibé hanesan organizasaun direitus umanus ne’ebé tau matan ba asuntu direitus umanus hakarak subliña katak, rekrutamentu Polisia Nasional Timor -Leste PNTL presiza la’o tuir prinsípiu legalidade, transparénsia, méritu, imparsiálidade, igualidade no oportunidade, tuir prinsipiu direitus umanus no enkuandramentu legal sira ne’ebé vigor.
Iha loron tolu fulan Febreiru 2026 liuhusi Komisaun Rekrutamentu PNTL públika lista jeral kandidatu foun ho total rihun sanulu resin rua atus ualu hitu nulu resin haat (12.874). Husi númeru ne’e, iha kandidatu rihun sanulu atus lima sia nulu resin hitu (10.597) mak aprovadu no kandidatu rihun rua atus rua hitu nulu resin hitu (2.277) mak la aprovadu. Husi numeru aprovadu ne’e fo prioridade ba kandidatu atus haat (400)ne’ebé tuir kouta kada munisipiu mak sei ba teste médiku. Situasaun ne’e sai polemika iha públiku no hetan reasaun maka’as husi kandidatu sira tanba konsidera naran aprovadu hotu iha lista, maibe la admiti ba teste mediku. Iha indikasaun forti mos lista kadetes foun sira ne’ebé aprovadu ba teste mediku maioria oan husi superior PNTL sira.
Ho ida ne’e AMI rekomenda:
1. Husu Ministériu Interior no PNTL imediatamente atu anula desizaun ba prosesu rekrutamentu ne’ebé hamosu ona polemika iha Publiku.
2. Husu ba PDHJ imediatamente atu halo investigasaun ne’ebe klean hodi hatene tendensia ba pratika sira ne’ebe kontra prinsipiu Boa Governasaun
3. Husu ba Parlamentu Nasionál Komisaun B ne’ebe trata asuntu Negósiu Estranjeiru, Defeza ho Seguransa atu halo fiskalizasaun ba prosesu rekrutamentu ne’ebe iha tendensia kontra prinsipiu Boa Governasaun.
HAK fiar katak rekrutamentu PNTL ne’ebé la’o ho padraun di’ak no kredível sei kontribui ba hari’i forsa polísia ne’ebé profesionaál, disiplina no respeita ba prinsipiu direitu umánus. Apresia ba kandidatu kadetes Foun PNTL ne’ebe hatudu maturidade ba buka lia los no justisa ho dalan legal no demokratiku.
Díli, 10 Febreiru 2026
Antonino de Limas
Vise Diretor HAK


Komunidade kontinua infrenta eviksaun ne’ebé laiha tratamentu dignu

Komunidade kontinua infrenta eviksaun ne’ebé laiha tratamentu dignu

HAK
Foto Komunikadu Imprensa/Komite Popular -HAK

Hafoin tinan 20 resin ukun-an Dezenvolvimentu Timor-Leste iha progresu siginifikante iha setor-oi-oin. Ida ne’e kontribuisaun husi Politika Publika Estadu nian ne’ebe durante ne’e Governu implementa atu fornese dezenvolvimentu no fo satifasaun ba ninia sidadaun sira. Biar nune’e situasaun real, ajendamentu ba problema no politika publika seidauk koerensia hodi respostas imediata preokupasaun sosiedade hodi hakonu direitu fundamentu sidadaun sira nian. Direitu sidadaun sira nian ba ekonomia sosial no kultura sei kontinua violadu liu-liu direitu asesu ba uma adekuadu. Ema nia moris depende ba rai, rai nu’udar komoditi ida ne’ebe importante tebes ba ema nia vida.
Iha fulan Abril 2024, IX Governu liu husi Sekreatariu Estadu Asuntu Toponomia no Organizasaun Urbana-SETOU, hahú implementa despeju forsada barak iha kapitál Dili nomos munisipiu sira seluk. Governu Timor-Leste justifika despeju sira ne’ebé akontese durante 2024-2026 bazeia ba razaun oioin: atu asegura ijiene no orden publika, ba dezenvolvimentu nasaun, atu hasees komunidade sira husi area risku no dehan komunidade sira“okupa” rai estadu. Realidade hatudu katak despeju hirak ne’e la tuir prosesu legál ne’ebé iha, implementa sen konsultasaun no notifikasaun nato’on, uza forsa ne’ebé la proporsionál, no la oferese kompensasaun nato’on ka uma adekuadu tuir saida mak hakerek iha lei nasionál. Tuir Lei Espropriasaun ba Utilidade Publika, Lei 8/2017- Artigu 41, haktuir katak la bele sobu komunidade nia uma no rai bainhira komunidade seidauk simu kompensasaun adekuada inklui lei sira seluk.

Situasaun direitus umanus real, komunidade sei kontinua infrenta eviksaun ne’ebé laiha tratamentu dignu-ne’e nu’udar violasaun direitus umanus grave, ladun iha fatin dignu no apropriadu ba komunidade hodi hala’o sira nia atividade ekonomika. Dezenvolvimentu ne’e halo ba ema, tamba ne’e dezenvolvimentu tenki hatur ema hanesan sentru.
Ho nune’e HAK hanesan organizasaun direitus umanus , koondena maka’as eviksaun forsada ne’ebe halo husi guvernu liu husi Sekretariu estadu Toponimia no organizasaun urbana-SEATOU tamba la tuir ona normais legais sira ne’ebe hatur iha lei.
Ho nune’e ami ejiji no rekomenda:
1. Husu ba Guvernu liu husi SEATOU atu halo eviksaun ida ne’ebe justu tuir lei haruka, dialogu entre komunidade afetadu sira atu garante nafatin direitu komunidade afetadu, tamba tinan ida ona prosesu alargamentu estrada maibe komunidade afetadu sira sedauk hetan indimizasaun
2. Halais Implementasaun Politika Dezentralizasaun
3. Edukasaun Sivika- Sensibilizasaun Lei (rai) ba soseidade atu bele intende hodi ejerse direitu no deveres nu’udar sidadaun siviku
4. Prepara estratéjia, programa no orsamentu hodi asegura direitu ba rai no hela fatin ne’ebé seguru ba komunidade vulneravel sira hodi bele evita okupasaun ilegál ba rai iha futuru (inklui polítika habitasaun sosiál ne’ebé sustentável)
5. Governu-tenki Kumprimente no haforsa implementasaun lei sira ne’ebe mak ejisti ona
6. Husu ba Guvernu atu halo indimizasaun ne’ebe transparensia no nakonu ho boafe ba Komunidade afetadu sira nia uma no rai, Tuir lei espropriasaun nu. 8/2017, Tamba ne’e nu’udar obrigasaun estadu nian.
7. Ami mos koondena ekipa konjunta ne’e kompostu husi Aparelu represivu ne’ebe kompostu husi PNTL no forsa Militar iha terenu ne’ebe direitamente fo presaun psikologia no obriga komunidade afetadu atu husik nia rai ho forsadamente.
8. Ami mos husu ba Guvernu no ekipa konjuntu ida ne’ebe lidera husi SEATOU atu grante nafatin direitu baziku sira seluk komundiade nian , hanesan direitu asesu ba bee mos, tamba tinan ida ona projetu alargamentu estrada ne’e lao , estraga sistema bee area Becora-Kuluhun halo komunidade sira defisil asesu ba be moss no dalabarak komunidade sira hola deit bee.

Dili, 02 Fevereiru 2026.

Monday, September 29, 2025

Konferensia Pers “La nesesariu Parlamentu Sosa Kareta- Fo Prioridade Programa Esensial ba Povu Nia moris”

Konferensia Pers “La nesesariu Parlamentu Sosa Kareta- Fo Prioridade Programa Esensial ba Povu Nia moris”

HAK



Konferensia Pers 

“La nesesariu Parlamentu Sosa Kareta- Fo Prioridade Programa Esensial ba Povu Nia moris”

Relasiona ho politika Parlamentu Nasionál ne'ebe aprova osan sosa  kareta  65 ba deputadu sira ho montante osan millaun 4.2. HAK nu’udar organizasaun direitus umanus konsidera la nesesariu sosa kareta ba deputadu sira. Iha tempu ne'ebé povu Timor-Leste enfrenta hela kiak multidimensional (41, 8%), malnutrisaun (47, 1%), dezempregu 5, 1 %, no dependénsia boot ba Fundu petrolíferu. Desizaun sosa kareta la kontribui ba instabildiade nasional liu-liu sustentabilidade Estadu nian tanba gastu desnesesariu.

Dadus monitorizasaun HAK periodu 2024 iha Munisípiu Baucau, Viqueque, Aileu, Ainaro, Dili no Ermera, iha Suku 50. Asuntu bee moos-husi uma kain 66,363, uma kain 70 % asesu ona kanalizasaun, uma kain 15 % kontinua asesu bee matan ho mota no uma kain 15 % kontinua asesu bee posu. Setor Agrikultura husi  Suku 50, total irigasaun 54, Irigasaun ho kondisaun di’ak 11 no irigasaun kondisaun la di’ak 43 . Total trator 28, kondisaun traktor di’ak 18 no kondisaun la di’ak 10. Setór Saúde- iha Suku 50- Postu Saude 41, Postu Saude ne’ebe asesu  bee moos 37 no seidauk asesu bee moos ho di’ak 13. Iha Postu Saude 31 iha aimoruk sufisiente no iha Postu Saude 10 mak menus aimoruk.

Parlamentu Nasional nu'udar orgaun soberanu daruak iha ne'ebe deputadu sira hola knaar nu'udar reprezentante povu tenki diskuti ho Governu tau prioridade orsamentál tenke orienta no responde ba problema baziku ne’ebe kontinua sai  problematiku (Saude, Edukasaun, Infraestrutura, Agriktulra no uma dignu) hodi responde ba nesesidade povu Timor-Leste nian.

Situasaun hirak iha leten ilustra hela povu Timor-Leste moris iha injustisa nia laran, ne’ebé kontribui maka’as hosi polítika públika ne’ebé diskriminativu, polítika públika ne’ebe  la inkluzivu, Husik no hamosu fitar violasaun direitus umanus no liberdade fundamental ba sidadaun sira.

Rekomendasaun :

1. Husu ba Parlamentu Nasionál emediatamente tenki kansela sosa kareta ba deputadu sira

2. Husu ba Parlamentu Nasional- Osan kareta nian aloka fali ba prioridade povu nian hanesan (Saude, Edukasaun, Infraestrutura bazika ho Agrikultura)

3. Deputadu sira tenke hatudu ezemplu responsabilidade ba jestaun finanseiru no hatudu solidariedade ba povu.

4. Husu Parlamentu Nasional produs Polítika Públiku tenke orienta ho objetivu prinsipál ba garante bem-estar povu nian, tuir Konstituisaun Artigu 6 ne’ebé deskreve kona-ba objetivu jerál ita nian rain.

5. Parlamentu tenke garante transparénsia iha orsamentu hotu no fó asesu ba sosiedade sivil  Deputadu Atu Servisu ba Povu, La’ós Sosa Kareta!” “Prioridade ba Povu – Edukasaun, Saúde, servisu, La’ós Kareta!

Dili, 12 Setembru 2025

 

Porta Voz

Afonso de Jesus Mendonça


Download File Orjinal Konferensia Pers-PDF

Konferénsia Pers HAK-Husu IX Governu  presija iha investimentu Orsamentu ne’ebé adekuadu ba setór prioridade

Konferénsia Pers HAK-Husu IX Governu presija iha investimentu Orsamentu ne’ebé adekuadu ba setór prioridade

HAK

 


Konferénsia Pers

Tinan 29 Luta Ba Direitus Umanus

(20 Agostu 1996 -20 Agostu 2025)

HAK nu’udar organizasaun direitus umanus tuan iha Timor-Leste ne’ebé harii iha  tinan (20 Agostu 1996-20 Agostu 2025) no agora kompleta halo tinan ba dala-29. Asosiasaun HAK nia serbisu maka hakbiit no habo’ot asuntu direitu umanu iha teritóriu nasionál, ne’ebe kobre rejiaun tolu maka Rejiaun I konstitui munisípiu Manatuto, Baucau, Viqueque, no Lautem, Rejiaun II konstitui munisípiu Aileu, Ainaro, Manufahi no Covalima no Rejiaun III konstitui munisípiu Dili, Ermera, Liquiça, Bobonaro no Rejiaun Administrativa Espesiál Oecusse-Ambeno.

Ho programa prinsipal sira Justisa Pasadu. HAK hala’o akompañamentu ba vítima violasaun seksuál ba Funu Mundial Daruak iha Timor-Leste durante okupasaun Militar Japaun no vítima violasaun Direitu Umanu durante okupasaun Militár Indonéziu. Agrikultura. HAK serbisu hodi asegura polítika ba hasa’e produsaun agríkola no polítika ba distribuisaun subsídiu agríkola no programa estabelesimentu extensionista iha suku sira, infraestrutura báziku iha setór agríkola hanesan konstrusaun no manutensaun ba irigasaun. Inklui mós halo formasaun ba  Lider Komunitariu, Ofisial Polisia Suku-OPS, ONG iha nivel Munisipiu, Juventude hodi hasa’e sira nia koñesementu iha asuntu Agro-ekolojia, monitorizasaun no advokasia ba situasaun violasaun direitus umanus iha Munisípiu.  Edukasaun. HAK monitoriza infraestrutura bázika iha eskola sira hanesan bee, ijiene no saneamentu, nomós implementasaun polítika baze edukasaun, kuríkular, programa merenda eskolár no programa formasaun ba profesór sira.

Bee-moos. HAK hala’o monitorizasaun no auditoria sosiál ba abastesimentu bee-moos no asesu sidadaun nian ba bee-moos. Saude. HAK monitoriza polítika iha setór saúde, inklui alokasaun profesionál saúde iha fasilidade saúde sira (Postu Saúde, Sentru Saúde Komunitariu, no serbisu saúde munisipál sira) nomós área sistema saúde sira seluk entre sira hanesan jestaun fornesimentu aimoruk no rekursu umanu. Asuntu Rai. HAK mós monitoriza asuntu sira kona-ba disputa rai iha sosiedade no eviksaun sira ne’ebé ezekuta hosi órgaun estadu relevante sira iha Dili laran no Munisípiu hamutuk Sekretariadu Rede ba Rai. Justisa- HAK halo monitorizasaun ba Prizaun hodi hatene kondisaun prizioneirus sira nian nune’e mós bem estar guarda prizional sira, kondisaun no fasilidade sira iha prizaun Becora, Gleno no Suai.  Servisu seluk mak HAK halo sensibilizasaun ba asuntu direitus umanus no Inkluzaun, Advokasia ba entidade Estadu hodi reforsa iha planeamentu integradu no investimentu inkluzivu hodi asegura direitu no liberdade fundamentu grupu vulneravel sira nian.

Estadu-Timor Leste halo progresu bo’ot iha ratifikasaun ba instrumentu internasionál sira direitu umanus nian, hodi bele asegura ho di’ak liu tan protesaun, promosaun no liberdade fundamentais ba direitu umanus sidadaun . Ratifikasaun ida ne’e nu’udar forma ida ne’ebé sai sasukat katak Ita-Nia Estadu tau aas direitus umanus. Entidade Estadu nia polítika públika kona-ba dezenvolvimentu tenki tau ema sai sentru ba dezenvolvimentu. Polítika publika hotu-hotu halo objetivu prinsipal ne’e mak garantia bem estar povu ninian hanesan mensiona iha Konstisuaun artigu 6, alienea E relasiona ho sosiedade nian bem-estar. Estadu liu husi Governu halo medidas ka politika publika, iha mudansa no progresu iha setór oi-oin maibé ita konsiente katak situasaun reál komunidade sira nia direitu balu sei hetan violadu.

Situasaun direitus umanus real, komunidade sei kontinua infrenta eviksaun ne’ebé laiha tratamentu dignu-ne’e nu’udar violasaun direitus umanus grave, ladun iha fatin dignu no apropriadu ba komunidade hodi hala’o sira nia atividade ekonomika, Komunidade sira balu sei kontinua asesu bee matan no mota, kondisaun ka infraestrutrua eskola la di’ak, aimoruk menus no fasilidades saúde la adekuadu no la sufisiente, estrada aat, Prizionierus sira seidauk hetan asistensia ne’ebé efetivu husi Defensoria Publika sira, produsaun agrikola la sa’e, pensamentu patrialkal domina iha sosiedade, fasilidade públiku ladun asesível no inkluzivu, diskriminasaun hasoru feto, labarik no grupu minoritariu sira.

Tuir dadus monitorizasaun HAK periodu 2024 iha Prizaun Becora, Gleno no Suai, husi Prizioneirus 143 ne’ebé HAK intervista 29 % la koñese nia Defensor/Advogadu  no 71 % mak koñese nia  Defensor/Advogadu.

Dadus monitorizasaun iha Munisípiu Baucau, Viqueque, Aileu, Ainaro, Dili no Ermera-Iha Suku 50

1. Setor Saude iha Suku 50. Husi Suku ne’e iha ona Postu Saude 41 no Suku ne’ebe mak la iha Postu Saude 9. Postu Saude ne’ebe asesu ba bee mos 37 no Postu Saude ne’ebe la asesu ba bee moos 13.  Husi Postu saude ne’e. Postu Saude 31 iha aimoruk sufisiente no Postu Saude 10 mak menus aimoruk.

2. Setor Agrikultura: husi  Suku 50, total irigasaun 54. Irigasaun ho kondisaun di’ak 11 no irigasaun kondisaun la di’ak 43 . Kondisaun traktor di’ak 18 no kondisaun la di’ak 10 total 28. Husi total Suku ne’e, Suku 37 mak asesu ba fini no Suku  13 mak la asesu ba fini.

3. Setor Edukasaun iha Suku 50, totál eskola baziku Filial  87, Infraestrutura kondiasaun sala di’ak totál 71 no Eskola ne’ebé infraestrutura sala la di’ak totál 16.

4. Setor bee moos husi suku 50, husi total uma kain:  66,363.  Hatudu katak 70 % asesu ona bee kanalizasaun, 15 % asesu bee matan no mota no mós 15 % asesu bee posu. Husi rezultadu Auditoria sosiál ba sistema bee rurais 41 iha Munisipiu Liquica no Manufahi hatudu katak sistema bee rurais ne’ebé mak harii ona tinan rua ba leten hasoru desafiu iha operasaun no manutensaun tanba barak mak aat no la funsiona. Husi sistema 41 ne’ebé HAK hala’o Auditoria sosiál hatudu 76 % mak estrutura Grupu Maneja fasilidade-GMF la funsiona.

Situasaun hirak iha leten ilustra hela povu Timor-Leste moris iha injustisa nia laran, ne’ebé kontribui maka’as hosi polítika públika ne’ebé diskriminativu, polítika públika ne’ebe  la inkluzivu, la tau ema hotu hanesan, polítika públika ne’ebé la responsivu. Husik no hamosu fitar violasaun direitus umanus no liberdade fundamental sidadaun nian, servisu públiku ne’ebé la justu no la efetivu.

Rekomendasaun:

1. Fó hanoin ba IX Governu  presija iha investimentu Orsamentu ne’ebé adekuadu ba setór prioridade/fundamentu sidadaun sira nian hanesan: Ba setór Edukasaun, Infraestrutura Baziku, Agrikultura no Saúde. 

2. Fó hanoin ba IX Governu atu hapara imediata despeju ilegál no asegura katak ba futuru despeju hotu-hotu implementa tuir Konstituisaun RDTL, Lei Nasionál no Lei Internasionál sira.

3. Fo hanoin ba Parlamentu Nasionál atu halo fiskalizasaun intensivu ba despeju sira ne’ebé implementa husi IX Governu liu husi Sekretariu Estadu Asuntu Toponomia no Organizasaun Urbana-SETOU.

4. Husu ba Ministériu Justisa atu aselera hodi Estabelese Sentru Rehabilitasaun Juvenil no Instalasaun Prizaun Produtivu iha Prizaun Weberek-Munisípiu Manufahi 

5. Husu Ba Governu Japaun hodi husu diskulpa Formal ba vitima atan seksual iha Timor-Leste no mos fo kompensasaun no reparasaun ba vitima funu mundial daruak nian

6. Fó hanoin ba Ministeriu Edukasaun atu konsidera istoria funu mundial daruak nian iha kurikulm nasional

7. Fo hanoin ba Parlamentu Nasional atu ratifika konvensaun internasional ba emal lakon forsadu

8. Fo hanoin ba Guvernu atu kolabora no servisu hamutuk ho entidade relavante sira  atu dudu lei reparasaun hodi fo dignidade ba vitima  konflitu pasadu  no vitima violasaun  sexual  periodu 1974-1999

Dili, 19 Agustu 2025

Mak saran lian

Donwload File Orijinal Komprensia Pers 

 

Estrutura Ezekutivu HAK

  • Feliciano da C. AraújoDiretór Ezekutivu HAK (Tlf:78164385)
  • Antonino de LimasVice Diretór I(Tlf:73111090)
  • Sabino MedonçaKoordenador Edukasaun no Publikasaun (Tlf:77187711)
  • Carlito da CostaKoordenador Programa no Advokásia(Tlf:78123127)